Vaļasprieks, sirds prieks = dzīvesspēks.

Vaļasprieks, sirds prieks = dzīvesspēks.

IMG_20210123_213044Par dzīvesspēku runā pavisam nesen. Kas tas ir? Dzīvesspēks  – jēdziens psiholoģijas zinātnē ( angl.- resilience). Šodien tas ir visai aktuāls jēdziens, kas raksturo katra cilvēka spēju augt un attīstīties visai smagos apstākļos, kā arī bez nopietnām psiholoģiskām sekām pārvarēt negatīvus dzīves notikumus, paaugstinātu stresu, adaptēties pārmaiņām, un turpināt labi funkcionēt pēc smagiem vai sarežģītiem dzīves notikumiem.

Dzīve ne vienmēr mums uzsmaida. Pat tie cilvēki, kuriem bijusi veiksmīga bērnība, var piedzīvot negaidītus zaudējumus, saslimšanas, traumatiskus notikumus. Kā cilvēki var tikt ar to galā? Vai iekšējos spēkus var palielināt? Dzīvesspēks nenozīmē neuzvaramību, bet iekšēju spēku pārvarēt sarežģītākas dzīves notikumu epizodes, sadziedēt brūces, kļūt stiprākam, un iegūtās atziņas no šīs pieredzes izmantot, risinot tālākos dzīves uzdevumus. Dzīvesspēka pilnveide vienmēr saistīta ar rīcību, domāšanas veidu un piedzīvotajām izjūtām tā mūs attīstot.

Šobrīd, kad realitātē jau vairāk kā gadu izdzīvojam ārkārtējo situāciju, dzīvesspēks mums katram ir ļoti nozīmīgs mūsu dzīves saglabāšanai. Šobrīd ir ļoti svarīgi attīstīt empātiju pret sevi un citiem. Ja nonāc grūtībās, esi iecietīgs pret sevi, ļauj sev justies tā, kā tu tobrīd jūties, esi labestīgs un gādīgs pret sevi! Un vēl! Atzīts – katrs vaļasprieks vairo dzīves krāsas, dažādo ikdienu, tā dodot mums pozitīvas emocijas, bet tās nes līdzi dzīvesspēku. 8.b klases skolnieks Eduards Šneiders arī šajā sarežģītajā laikā pilnveido prasmes kalēja mākslā. Viņš radījis jaunu griestu lampu. Par to Eduards teic: “Darbs tika pabeigts lielā steigā, pirms tika slēgts Iļģuciema kultūras centrs.”

Vēl Eduards stāsta: “Esmu apmierināts, ka izdevās uztaisīt savu kalēja ēzi, man ir iespējas strādāt savā smēdē. Pamazām gatavoju dažādas formas darbiem. Sev esmu izgatavojis naglas, dažādus pakaramos, vēl arī divus pakavus. Kā arī iepazinos ar vienu kalēju, kurš man ļoti daudz palīdz, biju pie viņa kalt nazi, kā arī viņš man iemācīja šūt no ādas futrāli. Kā arī viņš man iedeva vairākus darbus kas ir jāizdara.”

Eduards lepojas, ka saņēmis  jau dažus individuālus pasūtījumus, bet tos pagaidām nevar izdarīt, kamēr nav atvērts Iļģuciema kultūras centrs. Apziņa, ka arī pandēmijas laikā ir iespēja vairot savas prasmes sev tīkamā nodarbē, nozīmīgi audzē Eduarda dzīvesspēku.

Lai visiem dzīvesspēks aug!

 

 

 

 

Leave a Reply

Your email address will not be published.