Pasaulslavenais režisors – tukšo burciņu zaglis?!

Dailes teātra mākslinieciskais direktors, režisors Viesturs Kairišs 4.maijā svinīgajā ceremonijā Rīgas pilī saņēma Triju Zvaigžņu ordeni par radošo izcilību un ieguldījumu Latvijas teātra un kino mākslā, un sabiedriskās domas rosināšanu. Rīgas 41. vidusskolas jaunie žurnālisti ir pirmie, kas pasaulslaveno režisoru pēc apbalvojuma saņemšanas intervēja klātienē 5. maijā.
Vispirms jautājām, kāpēc Kairiša kungam svarīgi strādāt tā, lai sabiedrību rosinātu domāt, vērtēt apkārt notiekošos procesus. Režisors atzina – mēs katrs esam savas valsts daļa, mūsu pienākums – katram darīt visu savas valsts pilnveidošanās un attīstības labā. Ja esam gļēvi, dodam citai varai tiesības lemt mūsu likteņus, tad lai nebrīnāmies, ka dzīvo terors, deportācijas, totalitārisms. Katram ar godaprātu jāpaveic savas ikdienas katrs, pat vissīkākais pienākums. Jādzīvo ar degsmi, ar mīlestību pret to, ko tu dari.
Viesturs Kairišs pastāstīja, ka viņā dzīvo divas identitātes: dzimis rīdzinieks, vasaras pavadījis Vabolē Līvānu pusē pie vecmāmiņas un vectēva. Arī šobrīd slavenais režisors savus brīvos brīžus pavada lauku mājās Latgalē Viļānu pusē. Šeit viņš gūst ierosmes radošajām idejām, smeļas spēku darbam. Viesturs Kairišs teica: “Latgalē satieku ļoti spilgtus cilvēkus. Rīga mūs visus ir mazliet “piegludinājusi”. Latgale vēl joprojām ir patiesi dzīva. Laviskuma, valstiskuma jautājumi izskatās citādi, ja raugāmies caur Latgales prizmu. Rīga lielai daļai Latvijas cilvēku ir trimdas, darba vieta, bet mūsu, latgaliešu, dvēseles dzīvo Latgalē, tur smeļas spēku, tur sazemējas ar senču enerģijām.”
Viesturs Kairišs atzina, ka ceļš līdz režisora darbam bijis gana līkumains. Vispirms tika studēta bibliotēku zinātne, jo vidusskolas pēdējos gados jauneklis sastapies ar izcilu rakstnieku darbiem. Šajos darbos paustās domas sapurinājušas garīgo būtību, likušas vērtēt dzīvi un pasauli sev apkārt. Studējot bibliotēku zinātni, Viesturs Kairišs satika teātra kritiķi Silviju Radzobi, kuras vadībā iemanījās veidot izcilas teātra izrāžu kritikas, tomēr radošo meklējumu ceļš veda tālāk. Dzīvē ienāca Daugavpils laiks. Šeit bija darbošanās teātrī, tika rakstītas arī lugu recenzijas. Laikraksta “Latgales Laiks” redaktore Anna Rancāne reiz teikusi: “Cik labi, ka mums ir Viesturs Kairišs, kurš tur roku uz Latgales kultūras dzīves pulsa.”
Rīga Viesturu Kairišu sauca atpakaļ, šeit tika izveidota Kultūras akadēmija, ko 1997. gadā viņš absolvēja kā teātra un kino režisors. Kairiša kungs atzina, ka bijuši posmi, kad sava tiešuma, varbūt izteikto skarbo(bet godīgo) vērtējumu, spriedumu dēļ nācies zaudēt iespēju darboties kādos projektos, cietis viņa darbs. Tomēr caur visu sāpīgo Viesturs Kairišs veidojis daudzus augsti novērtētus iestudējumus Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī, M. Čehova Rīgas Krievu teātrī, Valmieras drāmas teātrī, Latvijas Nacionālajā operā. Veidojis operu iestudējumus Vācijā: Dž. Verdi “Makbets” (2014) Darmštates teātrī, K. M. fon Vēbera “Burvju strēlnieks” (2014) Ķelnes operā, B. Britena “Sapnis vasaras naktī” (2013) Berlīnes Komiskajā operā.
Mākslas un dokumentālo filmu skaits, ko veidojis Viesturs Kairišs tuvojas diviem desmitiem. Un arī saņemto augsto apbalvojumu skaits tuvojas diviem desmitiem.
Jaunie žurnālisti jautāja Viesturam Kairišam par aktiera darba niansēm, taujāts tika par to, kā režisors panāk, lai aktieris darītu to, kas viņam pašam nepatīk, bet izrādes konceptam ir svarīgs. Jautājām par to, kā tiek meklēti aktieri kino lomām. Šeit Kairiša kungs ar smaidu atcerējās kinofilmas “Piļsāta pi upis” galvenās lomas atveidotāju Dāvi Suharevski no Rēzeknes novada: “Aktieri galvenajai lomai meklēju gandrīz trīs gadus. Biju skolās Latgalē, rīkojām aktieru atlases. Un tad, trīs mēnešus pirms filmēšanas sākuma, izsludinājām vēlreiz, ka vajadzīgs aktieris, gaidām video ierakstus. Dāvis iesūtīja diezgan jokainu video, tai brīdī Dāvi noteikti vēl neredzēju kā Ansi, bet tad, kad tikāmies klātienē, ieraudzīju, ka Dāvis spēj visu. Galvenās – Anša – lomas atveidotājs bija atrasts.”
Jautājām arī par to, vai slavenais režisors kādreiz darījis arī ko huligānisku. Izrādās, viņš kopā ar draugiem reiz uzlauzis sava piecstāvu dzīvojamā nama pagrabu durvis, tika zagtas tukšas stikla burkas. Tās puikas nesa uz tukšās taras nodošanas punktu, ieņemto naudu atdeva draugam, kuram bija jādodas uz kādu sporta vai mācību nometni. Un kārtīgam puikam taču jābūt līdzi savai kabatas naudai. Arī tad, ja dzīve ir skopa, ģimenes rocība šaura. Un vēl – Viesturs Kairišs atzinās, ka Daugavpils dzīves posmā bija reizes, kad veikalos tik zagtas zupas burciņas, jo gribējās ēst, bet naudas nebija.
Un vēl mēs pajautājām, kāda tad ir dzīves jēga? Viesturs Kairišs teic: “Dzīves jēga ir pati dzīve. Ieraugi sevi savā dzīvē! Ieraugi savu katru dienu, katru savu darbu! Iedot katram savam darbam savu mīlestību! Šis ir tas lielākais spēks, kas palīdz visu dzīvē sakārtot.”
Lai mums visiem Viestura Kairiša drosme, neatlaidība, atklātība, godīgums, sirsnība! Lai mums visiem kopā spēks pilnveidot un attīstīt gan savu, gan savas valsts dzīvi!
Rīgas 41. vidusskolas jaunie žurnālisti.