Pamats nemainās jeb tērauda pārvērtības ugunī.

Latvijā par ražošanas sākumu var uzskatīt amatniecību. Visbiežāk amatnieki savus izstrādājumus darināja pēc pasūtījuma. Pieaugot pieprasījumam pēc dažādām precēm, amatnieki specializējās. Pirmās ziņas par kalējiem Rīgā ir jau no 11.gadsimta, savukārt 14.gadsimtā kalēji apvienojās amatu brālībā (cunftē) un 1382.gadā tika apstiprināti tās statūti. Cunftē ietilpa meistari ar savām ģimenēm, zeļļiem un mācekļiem. Kalēji izgatavoja pakavus, naglas, nažus, ieročus un dažādus vara izstrādājumus. Vairums kalēju darbnīcu atradās Kalēju ielā, 14.gadsimtā tur strādāja 6 kalēji. 16.gadsimtā no kalēju amata atdalījās atslēdznieku, bišu kalēju un pulksteņmeistaru amati, 17.gadsimtā – varkaļi, nažu un zobenu kalēji, kroņlukturu un zvanu lējēji (1665.gadā tika nodibināts nevācu kalēja amats), savukārt 18.gadsimtā – ieroču kalēji. 18. – 19.gadsimtā kalēji strādāja galvenokārt priekšpilsētās.

Arī šodien kalēja amats un kalēja prasmes dzīvo. Dzīvo tepat blakus – Iļģuciemā. Tautas lietišķās mākslas studija „Zīle” dibināta 1969. gadā kalēja Jāņa Lupkes vadībā, apvienojoties cilvēkiem, kuri metālkalšanu uzskatīja par savu hobiju un sirdsdarbu. Tobrīd kalšana notika kādreizējās darbnīcās rūpnīcas VEF paspārnē. Šobrīd tā ir viena no pavisam nedaudzajām kalēju studijām visā Latvijā, kur ikvienam ir iespējams apgūt un attīstīt šo vēsturisko un tradīcijām bagāto amatu. Sākotnēji studija „Zīle” darbojās kalēja Jāņa Lupkes vadībā, savukārt deviņdesmitajos gados vadību pārņēma viņa ilggadējs skolnieks Jānis Keiselis. Ievērojot pēctecības tradīcijas, studijas „Zīle” vadīšana  tika nodota Jāņa Keiseļa skolniekam Mārim Priedniekam, kurš aizrautīgi darbojas studijā nu jau vairāk kā divdesmit gadus. Pašlaik studijas vadītājs ir Jānis Pūce, studijā darbojas mazliet vairāk kā desmit dalībnieki.

Skaisti un vienlaikus praktiski izmantojami interjera priekšmeti, dizaina elementi, mākslas darbi un daudz kas cits, atkarībā no katra paša radošās iztēles un praktiskajām iemaņām, top studijas radošajā atmosfērā. Studijas dalībnieki aktīvi piedalās ne tikai tautas mākslas izstādēs, bet arī dažādos gadatirgos un radošajās darbnīcās gan Rīgā, gan citviet visā Latvijā. Ik gadu studijas dalībnieki aktīvi piedalās Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems” rīkotajos tradīciju svētkos. Studijā tiek rīkotas arī atvērto durvju dienas, lai ar kalēja amatu un darba specifiku iepazīstinātu arvien jaunus un jaunus interesentus.

Rīgas 41. vidusskolas jaunie žurnālisti studijas vadītāju Jāni Pūci iztaujāja gan par to, kā viņš nokļuvis kalšanas pasaulē(mamma atveda tad, kad Jānis vēl skolā negāja), gan par to, kur kalēji iegūst materiālus kalšanai(piešķir pašvaldība, paši nopērk metālu nodošanas punktos. Jautājām par izstrādājumiem: kaļ svečturus, grilus, rotaslietas, interjera priekšmetus. Jautājām par to, kur iegūst milzīgos bluķus, kuri vajadzīgi, lai novietot kalēja laktu – izmanto nojauktu ēku sijas, dzelzceļa gulšņus, ir Imantā nogāztas priedes daļa. Visu nozīmē labi kontakti! Kāds uzzina, cits pačukst, līdz laktas pamats atceļo uz studiju.

Jānis Pūce atzina, ka nemaz nezina, kā radās sirds aicinājums – kalt. Viņa pirmais lielais darbs – svečturis joprojām mājās kalpo. Viņa masīvākie darbi – sētas, kāpnes, margas. Jānis Pūce arī novērojis, ka līdz 2000.gadam pamatīgie kalēju darbi bija pieprasītāki, tagad cilvēks izvēlas savai sētai nesaprotamu plastmasas – koka sajaukuma materiālu, kas ik pēc pāris gadiem jāmaina.

Studijas “Zīle” vadītājs pastāstīja – kalējam jāiemācās un labi jāzina ķīmija, fizika, bioloģija, vizuālā māksla un matemātika! Jābūt ļoti pacietīgam, laiks, kamēr metāla stienis vai metāla klucis pārtop par derīgu, uzmanību piesaistošu izstrādājumu, paiet prāvs laiks. Jānis Pūce teica: “Formas maiņa – tas ir kaut kas maģisks, tas ir mūžīgais skaistums, kas vairo garīgo spēku cilvēkā. Kad esi šai pārmaiņu ceļā ne vērotājs, bet pārmaiņu virzītājs, tu kļūsti stiprāks. Tu vari visu: sakārtot studijas papīru lietas, tu vari piekabināt velosipēdam piekabi, kurā saliek kalēja laktu, metālus un visus kalēja instrumentus, vari visu šo nogādāt no Iļģuciema līdz Vērmanes dārzam. Tu vari mēģināt uzminēt senču iecirstās rakstu zīmes, šo zīmju virknējumu… Ja reiz viņi šīs zīmes turēja svētas, tad kaut kādā veidā tās cilvēkam palīdz un sargā. Katrai zīmei savs vēstījums! Šo vēstījumu varbūt katrs cilvēks uztver pa savam, arī kalēju studijas dalībnieki. Jā, mainās cilvēku redzējums uz pasauli, darbiem, bet nemainās pamats: uguns, tērauds.”

Pēc lielās sarunas, jaunie žurnālisti tika pielikti pie praktiska darba. Mēs kalām katrs sev gredzenu. Jāteic, viegli nebija, tomēr katrs aizgāja ar SAVU IZKALTU gredzenu. Studijas vadītājs darba nobeigumā atzina, ka liela daļa kalšanas interesentu “atkrīt” tai brīdī, kad ilgu laiku jāpavada izstrādājumu slīpējot, pievīlējot, kārtīgi nopucējot, jo šādu tādu “sagremokli” no studijas ārā nelaiž. Nav ko pasauli piesārņot ar pusdarītiem darbiem!

Rīgas 41.vidusskolas jaunie žurnālisti.