No skolēnu domrakstiem…

No skolēnu domrakstiem…

       Kāpēc mana paaudze izglābs pasauli

Mūsdienās daba ir ļoti piesārņota daudz faktoru dēļ. Kā piemēram: patērētāju sabiedrības kultūra, auto degvielas izmeši, daudzo rūpnīcu izmeši. Man šķiet ka, kritiskā robeža jau ir pavisam tuvu, jo šis piesārņojums sāk iespaidot vispārējo klimatu, cilvēku veselību un ikdienu.

Es domāju, ka lielāka atbildība par šo visu ir jāuzņemas lielāko pasaules uzņēmumu vadītājiem un arī valstu vadītājiem. Bet tomēr neskatoties uz to mēs katrs varam darīt kaut ko, lai padarītu pasauli par labāku dzīvesvietu. Piemēram: pērkot mazāk jaunas preces, lietojot mazāk plastmasu un šķirojot atkritumus.  Mūsu paaudzei nav izvēles mums obligāti ir jāsāk kaut nkas darīt drīz, savādāk būs smagas sekas. Jau tagad pasaulē darbojas dažādas jauniešu organizācijas, kuras aktualizē dabas aizsardzības jautājumus. Dažas lielās korporācijas mēģina iesaistīt dabas aizsardzības elementus savā produktu ražošanā. Kā piemēram: Tehnoloģiju milži “Apple” mēģina aizsargāt dabu izņemot lādētājus no jaunajiem “Iphone” telefoniem. Šis solis ir pareizajā virzienā, bet tas Ir tikai niecīgs gājiens nepiesārņotai pasaulei.

Mūsu paaudze būs tā paaudze, kura glābs pasauli no piesārņojuma, ja katrs no mums sapratīs, ka materiālās lietas nav svarīgākās lietas. Mums ir jādomā par pasauli kopā un par nākamo paaudzi, nevis katram tikai par sevi.

Valters Dominiks Kalupnieks 9.c

Man interesantais zinātnes pasaulē.

Noklausoties interviju ar hidrobioloģi, zinātnieci, Hidroekoloģijas institūta vadošo pētnieci un laboratorijas vadītāju Solvitu Strāķi, sapratu, ka zinātnieku darbs ir aizraujošs. Solvita ļāva nedaudz ielūkoties zinātnisko laboratoriju darba norisē. Darbs ir ar konkrētiem pētījumiem un secinājumiem.

Zinātniece pēta jūru ar tajā mītošajiem iemītniekiem. Tā ir Solvitas ikdiena – pētīt jūras iemītniekus un to lomu Baltijas jūras ekosistēmā.

Bioloģe  Solvita jau bērnībā aizrāvusies ar tauriņu izpēti. Skolas laikā aizrāvusies ar zirgu izpēti, taču tagad viņu aizrauj jūras zinātne. Pati skaistākā vieta pētīšanai, pēc zinātnieces domām, ir Kurzemes piekraste pie Papes, kas ir aizsargājamā teritorija. Vislabākais, kas zinātnieces darbā ir, ka izpētes laikā var atrasties dabā. Zinātnieci satrauc Baltijas jūras piesārņojums un mencu populācijas izmiršanas. Kvotu samazinājums palīdzētu saglabāt mencu populāciju.

Baltijas nozīmīgākie zvejas ieguvumi ir brētliņas, reņģes un mencas. Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību Baltijas jūrā, ir jāpasargā zivju sugas, lai nezaudētu ekosistēmas līdzsvaru, kas ietekmē daudzas citas sugas.

Laura Renāte Puriņa 11.b

Kārlis Agris Gross ir Austrālijas latvietis, kura pārstāvētā nozare ir materiālais zinātnieks, specializējoties ēdienu zinātniskajā sfērā. Zinātnieka īpaši pēta saldējumu- ‘’dželato’’. Zinātnieks ir izpētījis saldējuma sastāvu, tā struktūru, un ar savu zināšanu palīdzību veido jauna tipa saldējumus. Piemēram, pēdējais saldējums, kādu zinātnieks izveidoja, bija slimniekiem, kam nepieciešams liels kaloriju un proteīna daudzums.

Gan Latvijā, gan pasaulē šī nozare ir nozīmīga, jo šie zinātnieki, pamatojoties uz ēdienu struktūru un komponentēm, var izveidot jaunus ēdienus, kas garšos tieši tāpat kā parasti ēdieni, taču tiem būs speciāli uzlabojumi. Piemēram, sportistiem pēc gara treniņa ir jāuzņem vairāk proteīna un kalorijas, tāpēc var izveidot ēdienu, kurā būs daudz šo nepieciešamo vielu, taču tajā pašā laikā, samazinot to vielu daudzumu, kurš sportistam nav nepieciešams.

Manuprāt, šī nozares sfēra ir ļoti interesanta, jo tā var pavērt lielas iespējas jaunu ēdienu radīšanā, palīdzēt slimniekiem, kam ir vajadzīgas noteiktas vielas organismā, sportistiem un arī parastiem cilvēkiem. Šī nozare varētu atvērt pavisam citu skatījumu uz ēdieniem. Manu izvēli nākotnes karjerā tas neietekmēs, taču būtu interesanti par to uzzināt vairāk.

Niklāvs 12. a

Manuprāt, katram vajadzētu dzirdēt, kāda zinātnieka stāstu, kā viņš tur ir nonācis un kā viņam tur ir veicies. Labas atsauksmes varu dot par filozofijas doktori etnobotānikas un sabiedrisko zinātnes pētnieci Baibu Prūsi. Viņa tik tiešām spēja mani ieinteresēt tieši par zinātni, par to, ko viņa dara un kādi bija viņas veikumi un sasniegumi. Visvairāk patika uzdotie jautājumi uz kuriem Baibai bija jāatbild, it sevišķi patika jautājums: “Vai ir bijuši brīži, kad gribas padoties?”

Protams, Latvijā varētu iemācīties daļu no šī visa, ko viņa zina, vai pat visu, taču, aizbraucot uz citām pasaules valstīm, tur zināšanas iegūst padziļināti un papildus var iepazīt kultūru, disciplīnu un attīstīt valodas prasmes. Noteikti, ja var attīstīt savas intereses pasaules mērogā, tad tas būtu arī jādara! Baiba deva ļoti lielu stimulu un atbalstu, kas lielākajai daļai bija arī vajadzīgs. Viņa prata ieinteresēt un pastāstīt par saviem veikumiem ārpus Latvijas, kas bija ļoti, ļoti interesanti.

Anete Pakalniete 11.a

2021.gada 28. aprīlī vidusskolas skolēniem bija unikāla iespēja tikties ar jauno zinātnieci Baibu Prūsi. Viņa ir sabiedriskās zinātnes un etnobotānikas pētniece Vides risinājumu universitātē un Venēcijas Ka’Foskāri universitātē.

Beidzot vidusskolu, Baiba savu pirmo Zinātniski pētniecisko darbu rakstīja par Baltijas jūras piekrasti, pēc šī pētījuma veikšanas viņa iestājās jaunajos reportieros, jo saprata: ”Jā, zinātne mani tiešām aizrauj”. Baibas sapnis bija iestāties universitātē Dānijā. Lai gan angļu valodas zināšanas nebija spēcīgas, viņa tomēr izlēma riskēt. Baibai risks attaisnojās, un viņa kļuva par studenti.

Sabiedriskā zinātne ir pētniecības prakse, kas notiek ar sabiedrības līdzdalību – tā ir platforma, kurā par brīvprātīgo zinātnieku var kļūt jebkurš interesents. Šādi brīvprātīgie zinātnieki veic novērojumus un ievāc paraugus, tādējādi dod savu artavu zinātniskajā izpētē. Sabiedriskās zinātnes nozīme gan Latvijā, gan visā pasaulē vēl tikai pieaug .

Pārstāvētais zinātnes virziens ir ļoti nozīmīgs gan Latvijā, gan pasaulē, jo mērķis ir iepazīstināt mūsdienu jauniešu ar šo zinātnes virzienu, saprast tā nozīmi mūsu dzīvē.

Manuprāt, šis zinātnes virziens – etnobotānika – ir unikāls ar to, ka tā ir par mantotām zināšanām, bet sabiedriskā zinātne – fakti par konkrētiem vides notikumiem.

Arta Vērdiņa 11. a

 

Leave a Reply

Your email address will not be published.